“Droša vieta” - atbalsts cilvēkiem, kuri saskaras ar vardarbību un krīzi

Vardarbība ģimenē, emocionālas krīzes vai citi traumatiskie notikumi var radīt ilgstošu stresu un nedrošību ikdienā. “Droša vieta” (AG sociālie pakalpojumi) piedāvā drošu vidi un profesionālu atbalstu cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai atgūtu drošību un iekšējo līdzsvaru.

Mēs sniedzam individuālas konsultācijas, kurās pieredzējuši speciālisti palīdz apzināt problēmas un meklēt risinājumus. Lai risinātu konfliktus un uzlabotu komunikāciju, piedāvājam arī mediāciju, kas palīdz ģimenēm un pāriem rast sapratni un kompromisus drošā vidē. Cilvēkiem, kuriem nepieciešams pagaidu patvērums, nodrošinām drošas dzīvesvietas, kur viņi var atjaunot emocionālo stabilitāti un justies aizsargāti.

Svarīga mūsu darba daļa ir arī atbalsta grupas, kurās cilvēki var dalīties pieredzē, saņemt emocionālu atbalstu un iedrošinājumu no citiem, kas piedzīvo līdzīgas situācijas. Šie resursi palīdz stiprināt pašapziņu, mazināt izolāciju un veicināt atveseļošanos.

Ja saskaraties ar vardarbību vai krīzi, “Droša vieta” komanda ir blakus, lai sniegtu palīdzību, kas patiesi maina dzīvi uz labāku. Mūsu mērķis ir nodrošināt gan praktisku, gan emocionālu atbalstu, kas palīdz atgūt drošību un iekšējo mieru.

Izmantotie avoti:

1. Labklājības ministrija. (2023). Sociālo pakalpojumu iespējas krīzes situācijās. Pieejams: https://www.lm.gov.lv

Kā vardarbība ietekmē bērnus - pat ja “viņi neko neredz”

Vardarbība ģimenē vai attiecībās atstāj dziļas sekas uz bērnu, pat ja viņš tieši neredz vai nepiedzīvo fizisku uzbrukumu. Bērni ļoti jūt mājas emocionālo klimatu – spriedzi, bailes, neskaidrību vai dusmas, un tas ietekmē viņu attīstību un uzvedību. Garīgais stress no pastāvīgas spriedzes var radīt bailes, trauksmi, miega problēmas, koncentrēšanās grūtības un paaugstinātu modrību pat ārpus mājām. Tāpat bērni var attīstīt agresīvu vai, pretēji, ļoti noslēgtu uzvedību, kā arī grūtības veidot uzticīgas un drošas attiecības ar citiem cilvēkiem. Pastāv arī risks, ka ilgstošs emocionāls stress var veicināt zemu pašvērtējumu, trauksmes vai depresijas simptomus, un tas var turpināties pat pieaugušā vecumā.

Latvijā pieejamie dati liecina, ka vardarbība pret bērniem nav reti sastopama problēma. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 37,4 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka bērnībā ir piedzīvojuši fizisku vai psiholoģisku vardarbību, savukārt 36,3 % norādījuši, ka ir redzējuši vardarbību starp vecākiem. Tas nozīmē, ka daudzi bērni piedzīvo vardarbības sekas arī tad, ja paši netiek tieši iesaistīti vardarbīgās situācijās.

Pieejamie dati un pētījumi norāda, ka emocionālā vardarbība un pamešana novārtā ir izplatītākie vardarbības veidi, un tie var izraisīt ilgstošas psihoemocionālas sekas.

Latvijā veiktie pētījumi par vardarbības ietekmi uz bērniem un jauniešiem liecina, ka tie, kuri bērnībā piedzīvojuši kādu vardarbības formu, pieaugušā vecumā biežāk saskaras ar zemu pašvērtējumu, psihoemocionālām grūtībām, paaugstinātu alkohola lietošanu un pašnāvniecisku uzvedību, salīdzinot ar tiem, kuri vardarbību nav piedzīvojuši.

Turklāt dati liecina, ka vardarbība pret bērniem bieži notiek tieši ģimenē, un tas atspoguļojas arī bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa pieprasījumā par emocionālo vardarbību un pamešanu novārtā, kas pieaug.

Bērna pieredzē vardarbība neaprobežojas tikai ar tieši redzētiem vai fiziski piedzīvotiem notikumiem. Ilgstoša spriedze, nedrošība un emocionāli vardarbīga vide ģimenē var būtiski ietekmēt bērna attīstību, emocionālo labsajūtu un veselību ilgtermiņā.

Izmantotie avoti:

1. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
   Nelabvēlīga pieredze bērnībā (Adverse Childhood Experiences) jauniešu vidū Latvijā.
   Pētījuma ziņojums (2011).
   Pieejams:
   https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/adverse-childhood-experiences-of-young-adults-in-latvia.-study-report-from-the-2011-survey.pdf

2. Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
   Vardarbības izplatības rādītāji Latvijā.
   Preses relīze.
   Pieejams:
   https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/noziegumi/preses-relizes/10924-vardarbibas-izplatibas-raditaji

3. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
   Vardarbības izraisītie veselības traucējumi bērniem un jauniešiem.
   Zinātniska publikācija.
   Pieejams:
   https://science.rsu.lv/en/publications/vardarb%C4%ABbas-izrais%C4%ABtie-vesel%C4%ABbas-trauc%C4%93jumi-b%C4%93rniem-un-jaunie%C5%A1iem/

4. Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA.lv).
   Visbiežāk vardarbība pret bērniem notiek tieši ģimenē.
   Ziņu raksts.
   Pieejams:
   https://nra.lv/latvija/167170-visbiezak-vardarbiba-pret-berniem-notiek-tiesi-gimene.htm

Vardarbība ģimenē - kad romantika pārvēršas draudos

Attiecību sākums bieži tiek dēvēts par “medusmēneša fāzi” – laiks, kad partneri izjūt intensīvu romantisku tuvību un idealizē viens otru, redzot tikai labākās īpašības. Diemžēl dažās laulībās šis posms var būt maldinošs – vardarbība, gan fiziska, gan emocionāla, dažkārt sākas jau agrīnajā attiecību posmā un var maskēties kā īslaicīgi konflikti vai pārmērīga kontrole, kas sākumā šķiet “parasts strīds”.

Emocionālā vardarbība – pazemošana, kritika, kontroles mēģinājumi vai draudi – ir biežāka nekā fiziska vardarbība un tieši jaunās laulībās vai kopdzīvē var sākties nemanāmi. Šāda vide ietekmē gan partnerus, gan bērnus, ja ģimene jau ir izveidojusies, radot nedrošību, stresu un ilgtermiņa emocionālas sekas.

Svarīgi atcerēties: nav jāgaida, ka vardarbība kļūst redzama vai fiziska - emocionālā vardarbība un kontrole arī ir bīstama gan partnerim, gan bērniem. Agrīna problēmu atpazīšana un profesionāla palīdzība var glābt attiecības un ģimenes labsajūtu.

Ja Tu vai kāds tev tuvs cilvēks saskaras ar vardarbību ģimenē, palīdzība ir pieejama:
Sociālais uzņēmums Drosavieta.lv piedāvā konsultācijas sociālā darbinieka, psihologa un metodiķa vadībā, nodrošinot drošu vidi un profesionālu atbalstu.

Izmantotie avoti:

1. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
   Nelabvēlīga pieredze bērnībā (Adverse Childhood Experiences) jauniešu vidū Latvijā.
   Pētījuma ziņojums (2011).
   Pieejams: SPKC ACE pētījums